Baltija Mūzikas dienas 2023

2. aprīlis, 2024 pl. 21:18, Nav komentāru

FESTIVĀLS "BALTIJAS MŪZIKAS DIENAS 2023" / RĪGA / CĒSIS / 18. - 31. MARTS

Šī gada festivāla virstēma ir “Nepanesamais esības vieglums”.

To esam aizņēmušies no čehu/franču rakstnieka Milana Kunderas slavenākā darba nosaukuma. Mēs pie šīs idejas nonācām kara sākumā. Kara, kurš diemžēl vēl aizvien nav beidzies. Kara, kurš ir iesūcies mūsu ikdienā, mūsu zemapziņā, kara, kurš liek mums līdzjūtībā sarauties un palīdzēt, cik iespējams.

“Jo nav nekā smagāka par līdzjūtību. Pat paša sāpes nav tik smagas kā sāpes, ko cilvēks izjūt kopā ar kādu, kāda sāpes, ko pastiprina iztēle un paildzina simts atbalsis.”*

Par spīti karam un līdzjūtībai, dzīve un mūzika turpina notikt, darot mūs jūtīgus un laimīgus. Tas ir neizturami smagi un viegli vienlaicīgi. Arī jaundarbu autoriem esam lūguši savos skaņdarbos reflektēt par to, vai smagums patiesi ir briesmīgs, bet vieglums – brīnišķīgs? Vai vieglums ir pozitīvs, bet smagums – negatīvs? Pagaidām skaidrs ir tikai tas, ka smaguma un viegluma pretstats ir noslēpumainākais un daudzzīmīgākais no visiem pretstatiem.

Nāciet to saklausīt kopā ar mums!

*Milans Kundera, “Nepanesamais esības vieglums”, 1984.

___________________________________________________________

Festivālu atbalstīja: VKKF, Gētes Institūts, Baltic Contemporary Music Network: Igaunijas Komponistu savienība, Lietuvas Komponistu savienība, koncertzāle "Cēsis", Rīgas doms, JVLMA, Latvijas Koncerti, Rīgas Latviešu biedrība, Latvijas Radio 3 Klasika

xxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxx

Kopš 2021. gada trīs Baltijas valstu Komponistu savienības organizē festivālu “Baltijas Mūzikas dienas”. Ik gadu festivāls notiek citā Baltijas valstī. Pirmo festivālu tiešsaistes formātā organizēja Igaunijas Komponistu savienība. Otrā festivāla mājvieta bija 2022. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta Kauņa, bet 2023. gadā “Baltijas mūzikas dienas” noritēs no 18. līdz 31. martam Cēsīs un Rīgā, Latvijā. Festivālā ir plānoti deviņi koncerti, tostarp LNSO koncerts koncertzālē “Cēsis”, Valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” koncerts Lielajā ģildē un Latvijas Radio kora koncerts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Kā īpašs notikums jāizceļ pasaulslavenā franču sitaminstrumentu ansambļa “Les Percussions de Strasbourg” koncerts 19. martā koncertzālē “Cēsis”.

Festivāla ietvaros izskanēs vienpadsmit latviešu komponistu rakstītu darbu pirmatskaņojumi.

FESTIVĀLA ATKLĀŠANAS KONCERTS - ONE

18.03.2023. pl. 17.00, Koncertzāle Cēsis

Mārtiņš Circenis (klarnete)
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
diriģents Guntis Kuzma

Krists Auznieks (1992)
One (pirmatskaņojums)

Erki Svens Tīrs (1959)
Klarnetes koncerts Peregrinus Ecstaticus

Žibokle Martinaitīte (1973)
Saudade

Festivālu „Baltijas Mūzikas dienas 2023” atklāsim ar trīs izcilu mūslaiku komponistu skaņdarbiem. Erki Svens Tīrs (Erkki-Sven Tüür) no Igaunijas, Žibokle Martinaitīte (Žibuoklė Martinaitytė) no Lietuvas, Krists Auznieks no Latvijas. Pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģenta pults stāsies Guntis Kuzma. Krists Auznieks ir viens no mūslaiku latviešu spožākajiem skaņrades talantiem, kura līdzšinējos darbus un aroda prasmi apzīmogo izcila izglītība un starptautiski panākumi. Pirmoreiz dzirdēsim viņa kompozīciju One, to Kristam kā sezonas rezidējošajam komponistam pasūtījis LNSO.
Tai līdzās Erki Svena Tīra klarnetes koncerts Peregrinus Ecstaticus, kurā solo partiju spēlēs viens no virtuozākajiem latviešu klarnetistiem Mārtiņš Circenis. Koncertu “Ekstātiskais svētceļnieks” Tīrs saraksta 2012. gadā, tas izpelnās slavinošas recenzijas, kurās izceltas tādas kvalitātes kā “kaislīgs tiešums”, “eksplozīvas kulminācijas” (BBC Music Magazine), “Tīra dabiskās, dinamiskās faktūras, kuras var apbrīnā vērot, un arī ar to ir gana.” (Gramophone)
Izcilā igauņu komponista Tīra mūzika komentārus neprasa, to jau pāris gadu desmitus ar lieliem panākumiem spēlē visur pasaulē. Bet Ņujorkā dzīvojošās lietuviešu komponistes Žibokles Martinaitītes mūzika lielāko atpazīstamību ir ieguvusi tieši pēdējā laikā. Ievērību izpelnījies viņas orķestra mūzikas albums Saudade, kas turpina klausītājus iepazīstināt ar vienlaikus “komplicējošo un valdzinošo Martinaitītes skaņu pasauli” (Gramophone). Martinaitīte cildināta kā “faktūru burve” (WQXR), viņas mūzika ir “enerģijas un spraiguma pārpilna” (Wire). Tajā rodams “valdzinājums un negaidīts skaistums” (American Record Guide). Cēsīs skanēs albuma tituldarbs, kurā ietverta atsauce uz portugāļu valodā rodamo vārdu saudade – daudzslāņainām un dziļu ilgu piesātinātām emocijām. Mēnesi pirms atskaņojuma Cēsīs Saudade trīs vakarus tiks atskaņots arī Ņujorkas filharmonijā.

FESTIVĀLA OTRAIS KONCERTS - “DOUBLE BALTIC CONTRASTS”

19.03.2023. pl. 17.00, Koncertzāle Cēsis

Les Percussions de Strasbourg
Viktorija Pakalniece (balss)

Helēna Tulve (1972)
Sool mecosoprānam un diviem sitaminstrumentālistiem

Vīkints Baltaks (1972)
Spicules četrām marimbām

Gundega Šmite (1977)
Četras nakts dziesmas balsij un sitaminstrumentiem

Sidnijs Korbets (1960)
Unceasing Fabric of the Mind četriem sitaminstrumentālistiem

Tomass Hummels (1962)
Vermächtnis mecosoprānam, sešiem sitaminstrumentālistiem un elektronikai

“‘Les Percussions des Strasbourg’ kā skaņu mākslinieki daudz devuši, lai ‘izgudrotu’ – šis vārds te ir vietā – modernos sitaminstrumentus, to mūzikas rakstību un faktūras.” (Mouvement)

“Viņi ir izpletuši Rietumu mūzikas skaņu tālu aiz tās robežām.”(Hugues Dufourt)

“Lai kā uz to skatāties, Strasbūras sitaminstrumentālistu katalogs – viņiem veltīti vairāk kā 350 darbi – ir vienkārši unikāls.”

(Libération)

Cēsu koncertzālē mūs sagaida ļoti īpašs notikums, pasaulē pazīstamākā sitaminstrumentu ansambļa “Les Percussions des Strasbourg” koncerts kopā ar latviešu soprānu Viktoriju Pakalnieci.

“Les Percussions des Strasbourg” ir fenomenāla, patiesi unikāla vienība, kuras tapšanā klāt stāvējuši visnozīmīgākie 20. gs. avangarda pārstāvji – Pjērs Bulēzs, Olivjē Mesiāns, Karlheincs Štokhauzens, Edgars Varēzs, Jannis Ksenakis un vēl citi. Vairāk nekā pusgadsimtu šī vienība rosinājusi skaņu meklējumus un sitaminstrumentu mūzikas uzplaukumu. Nav pārspīlēts viņus saukt par īsteniem mūikas inovatoriem. “Les Percussions des Strasbourg” uzstājušies Berlīnē, Osakā, Donauešingenē, Atēnās, Ņujorkā, Monreālā un citviet pasaulē.

Soprāns Viktorija Pakalniece jau vairākkārt sevi apliecinājusi laikmetīgās mūzikas tulkojumos ar augstas raudzes sniegumu un nevainojamu profesionalitāti.

Vācu komponista Tomasa Hummela inspirētajā programmā dzirdēsim trīs Baltijas komponistu darbus – Vikints Baltaks, Helēna Tulve un Gundega Šmite pārstāvēs lietuviešu, igauņu un latviešu skaņu pasaules līdzās Hummela un amerikāņu skaņraža Sidnija Korbeta mūzikai.

Helēna Tulve ārzemju medijos cildināta kā “pamatoti viena no mūslaiku Igaunijas iedvesmojošākajām komponistēm” (I Care If You Listen), viņas mūzikā “valda introspektīva, teju meditatīva noskaņa, faktūras un harmonijas ir skaisti iztēlotas.” (The Guardian)

Tulve savā skaņdarbā apcer cilvēkam būtiskus jautājumus – kā domas es domāju? kāpēc domāt ir būtiski? vai domas ietekmē realitāti? kā attīrīt prātu? kāpēc vientulība ir tik smaga? – tos vispārinot caur jūras un sāls tēliem.
Gundegas Šmites “skaņu pasaulē intelektuālie un intuitīvie risinājumi realizējas suģestējošā līdzsvarā. Komponistes partitūras ir smalku faktūru un detaļu audekls.” (skani.lv)
“Četrās nakts dziesmās” Šmite vērš klausītāja uzmanību uz kara bezdibeņiem, mūzikā liekot Frederiko Garsijas Lorkas, Knuta Skujenieka un Eiripīda tekstus – to autoru pierakstīto, kas paši pieredzējuši karu vai autoritāru režīmu sekas.

Vīkints Baltaks ir lietuviešu komponists, kura darbi izcilu interpretu sniegumā spoži izskan nozīmīgākajās Rietumeiropas koncertvietās. Baltaks “ir sevišķi apdāvināts; viņš precīzi zina, ko vēlas, pa ko mūzikā spēj atbildēt – un viņš nepakļaujas nekādām konvencijām.” (Neue Musikzeitung)

Amerikāņu komponists Sidnijs Korbets raksta mūziku, kurā sensuāls lirisms apvienots ar ritmisku sarežģītību, vielu skaņdarbiem viņš smeļ no muzikāliem un ārpusmuzikāliem avotiem – literatūras, mākslas, kompozīcijās viņš izvētī filozofiskus un teoloģiskus jautājumus, un šoreiz ir pievērsies Česlava Miloša dzejai.

Vācu komponists Tomass Hummels ir diplomēts ķīmiķis un komponists. Asimetrija, kontrasti un dzīvās skanējuma salāgošana ar apskaņotiem mūzikas instrumentiem ir tikai daļa no Hummela radošajām interesēm. Viņš šoreiz pievērsies krievu dzejnieka, disidenta un mācītāja Pāvela Adelgeima tekstam.

Šī programma izskanēs divreiz – koncertos Manheimā un Cēsīs.

Koncerta norisi atbalsta Gētes institūts Rīgā un Cēsu koncertzāle.

"Les Percussions de Strasbourg" atbalsta Ministère de la Culture et de la Communication / DRAC Grand Est, Région Grand Est and Ville de Strasbourg

FESTIVĀLA CETURTAIS KONCERTS - “CO2”

21.03.2023. pl. 19.00, Rīgas doms

Aigars Raumanis (saksofons)
Aigars Reinis (ērģeles)

Tenu Kervits (1969)
Chorales of Thule saksofonam un ērģelēm

Andris Dzenītis (1978)
Vēlā roze ērģelēm

Arturs Maskats (1957)
Putns zilajās debesīs saksofonam un ērģelēm

Alise Rancāne (1995)
Mūzika ērģelēm

Dalia Raudonikīte (1970–2018)
Everything passes saksofonam

Mariuss Baranausks (1978)
Beatitudes ērģelēm

Madara Pētersone (1989)
CO2 saksofonam un elektronikai

Gaļina Grigorjeva (1962)
Lūgšana saksofonam un ērģelēm

Pirmoreiz Baltijas mūzikas dienās skanēs ērģeļmūzikas koncerts. Lielumties pie vainas ir divu fantastisku mūziķu – saksofonista Aigara Raumaņa un ērģelnieka Aigara Reiņa – superjaudīgais ansamblis un nerimstošā vēlme spēlēt jaunrakstītu mūziku. Raumanis un Reinis ir virtuozi un spoži interpreti katrs pats par sevi, bet viņu duetam raksturīgs kvantitātes – daudzo koncertprogrammu – un augstās kvalitātes latiņas apbrīnojams līdzsvars.

Pēdējos gados ir tapuši daudzi jauni latviešu komponistu ērģeļmūzikas darbi gan solo ērģelēm, gan duetā ar saksofonu. Programmā krāšņs, daudzveidīgs mūzikas spektrs no Baltijas skaņražiem: Tenu Kervits, Andris Dzenītis, Arturs Maskats, Alise Rancāne, Dalia Dalia Raudonikīte, Marjus Baranausks, Madara Pētersone un Gaļina Grigorjeva.

FESTIVĀLA PIEKTAIS KONCERTS - “SPARK”

24.03.2023. pl. 19.00, Lielā ģilde

Guntars Freibergs (sitaminstrumenti)
Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga
diriģents Normunds Šnē

Platons Buravickis (1989)

Spark (pirmatskaņojums)

Justīne Repečkaite (1989)

Chartres

Madli Marje Gildemane (1994)

Transpiration

Jānis Petraškevičs (1978)

Echoing Distances perkusijām un kamerorķestrim

“Baltijas mūzikas dienās” viesosies lieliskie “Sinfonietta Rīga” un diriģents Normunds Šnē. Klausītājiem iespēja vēlreiz novērtēt spilgtu, nesen tapušu opusu – Jāņa Petraškeviča iespaidīgo kamersimfoniju “Echoing Distances” sitaminstrumentiem un kamerorķestrim. Darbs tapis, sadarbojoties ar izcilo sitaminstrumentālistu Guntaru Freibergu, kurš saka: “Izteiksmes līdzekļu ziņā Jāņa darbs ir daudz niansētāks un jutekliskāks, jūtīgāks, nekā lielākā daļa sitaminstrumentu repertuāra.”

Jaundarbu orķestrim rada Platons Buravickis, kurš savā mūzikā spēj i sapurināt ar skaņas vāliem, i aizkustināt ar skaistām, krāsupilnām partitūrām. Kompozīcijā “Spark” Platons piedāvā refleksiju par dzirksteles bagātajiem tiešo un pārnesto nozīmju slāņojumiem. Dzirkstele ir iesākums iedvesmai, ugunij, aizdedzei. Dzirkstele ir svētki un sprādziens, no dzirkstelēm top nākotnes notikumi, ko vēl tikai piedzīvosim, “no kuriem, es ceru, tiks iededzināts vienlīdzības, miera un zinātnes pavards, kas atklās mums ceļu uz tālākajām pasaulēm,” saka Platons un aicina ieklausīties.

Dzirdēsim mūziku, ko sarakstījusi igauņu komponiste Madli Marje Gildemane – “viena no uzlecošajām jaunajām zvaigznēm.” (Bachtrack) Savā darbā “Transpiration” viņa pēta iztvaikošanu augu valstībā un piedāvā ielūkoties procesā, kas ikdienā cilvēka maņām paliek netverams.

Justīnes Repečkaites kompozīcijas cildinātas kā “no skaņu figūrām veidoti dzīves cikli. Mūzikas procesi ir organiski, tie līdzinās augiem, tie novīst, uzdīgst, atplaukst, uzzied.” (Lithuanian National Radio) Vienu no viņas ievērojamākajiem darbiem “Chartres” jau atskaņojušas vairākas vienības, toskait BBC filharmoniķi, tajā saklausāma “intensīva krāsu bagātība” (Ben Lunn, Mūzikas Saule), komponiste iedvesmu guvusi no viduslaiku mākslā rodamām proporcijām un iespaidīgās rozetes formas vitrāžas Šartras katedrālē Francijā.

FESTIVĀLA SESTAIS KONCERTS - “THREE”

26.03.2023. pl. 17.00, RLBN Zeltā zāle

I
Ieva Saliete (klavesīns)
Artūrs Noviks (akordeons)

Jānis Petraškevičs (1978)
Neparalēles (pirmatskaņojums)

Juste Janulīte (1982)
Harp is a chord

Linda Leimane (1989)
Geometric counterpoint

Mirjama Tallija (1976)
Event Horizon

Indra Riše (1961)
Purva dvēselītes

II
Stīgu kvartets Chordos (Lietuva)
Ieva Sipaitīte (vijole)
Vaida Paukštiene (vijole)
Robertas Bliškevičs (alts)
Arnas Kmieļausks (čells)

Selga Mence (1953)
Stīgu kvartets
I Melodijas tapšana
II Pavedieni un mezgli
III Domas
IV Kustība

Vīkints Baltaks (1972)
b(ell tree) stīgu kvartetam

Helēna Tulve (1972)
Nec ros, nexc pluvia… stīgu kvartetam

Kristups Bubnelis (1995)
Ad Infinitum… stīgu kvartetam

III
Anna Līsa Ellere (kanele)
Tāvi Kerikmee (elektronika)

(Igaunija)

Dāvids Kelners (1670–1748)

Aria

Vaida Strjaupaite-Beinariene (1977)
Reflections (versijas kanelei un elektronikai pirmatskaņojums)

Johans Valentīns Mēders (1649-1719)
Svīta klavesīnam dominorā
Allemande
Sarabande
Courante
Gigue

Jēkabs Nīmanis (1980)
Tuvošanās (pirmatskaņojums)

Helēna Tulve (1972)
Beholder versija kanelei un elektronikai

Dāvids Kelners
Čakona

Trīs koncerti vienā koncertā, trīs skatieni uz laikmetīgo kamermūziku.
Uzstāsies trīs ansambļi – viens no Latvijas, viens no, Lietuvas, viens no Igaunijas.

Virtuozu un smalkjūtīgu mūziķu duets – klavesīniste Ieva Saliete un akordeonists Artūrs Noviks – piedāvā programmu, kur Lindas Leimanes “Geometric Counterpoint” klavesīnam un elektronikai, Justes Janulītes “Harp is a Chord” klavesīnam un akordeonam, Mirjamas Talli “Event Horizon”, Indras Rišes “Purva dvēselīte” akordeonam solo, un pirmatskaņojums – Jāņa Petraškeviča jaundarbs klavesīnam un akordeonam.

Uzstāsies “Chordos” stīgu kvartets no Lietuvas. Tā pastāvīgo repertuāru veido gan augstākās raudzes 20. un 21. gadsimta stīgu kvarteti no Ravēla un Šimanovska līdz Railijam, Kramam un Ligeti, gan daudzi desmiti lietuviešu komponistu rakstīti darbi. Šoreiz programmā Selga Mence, Kristups Bubnelis, Helēna Tulve un Vikints Baltaks.

Trijdaļīgo koncertu noapaļos unikāls elektroakustisks duets no Igaunijas. Tajā spēlē Anna Līsa Ellere (kantele) un Taivi Kerikmae (elektronika). Šajā koncertā fokuss uz ansamblim komponēto igauņu autoru mūziku, bet dzirdēsim arī Jēkaba Nīmaņa rakstītu jaundarbu.

PĀRCELTS NO 20. UZ 29. MARTU

FESTIVĀLA (SESTAIS) KONCERTS - "QUADRA+"

Spīķeru koncertzālē, 29.03.2023. pl. 19.00

Klavierkvartets Quadra
Arvīds Zvagulis (vijole)
Pēteris Trasuns (alts)
Kārlis Klotiņš (čells)
Rihards Plešanovs (klavieres)
Guntis Kuzma (klarnete)
Guntars Freibergs (sitaminstrumenti)

Andris Dzenītis (1978)
Pretim plašumam pulksteņi iemieg klarnetei un klavierkvartetam

Santa Ratniece (1977)
Laghima sešiem instrumentiem (pirmatskaņojums)

Oļesja Kozlovska (1994)
Filter.action stīgu trio un sitaminstrumentiem (pirmatskaņojums)

Dominīks Digims (1993)
Walking Through the Three Points vijolei, čellam un klavierēm

Tatjana Kozlova-Johannes (1977)
Longing for Darkness klarnetei, vijolei, čellam un klavierēm

Klaviervartets “Quadra” mūzikai allaž dod smalkjūtīgus un spēcīgus iztulkojumus, viņi ir “retas un ļoti labas mūzikas cienītāji.” (LR “Klasika”) Kopā ar viņiem uzstāsies divi izcili meistari – klarnetists Guntis Kuzma un sitaminstrumentālists Guntars Freibergs. Šajā koncertā dzirdēsim vienu no labākajiem pēdējā laikā ansamblim rakstītajiem opusiem – Andra Dzenīša “Pretim plašumam pulksteņi iemieg” klarnetei un klavierkvartetam. Tas ir darbs, kam “ iedvesma smelta ilgos, garos pārgājienos gar Latvijas jūras piekrasti, piedzīvojot ainavu maiņu, noskaņu un faktūru pacietīgu pakāpeniskumu,” tā saka Andris Dzenītis.

Jaundarbus šim koncertam raksta viena no mūslaiku spilgtākajām latviešu skaņradēm Santa Ratniece un ar smalki poētisku izteiksmi rakstošā Oļesja Kozlovska. Santas darbs – visiem sešiem mūziķiem, Oļesjas mūzika skanēs stīgu trio un sitaminstrumentu ansamblī. Dzirdēsim arī jaunā lietuviešu autora Dominīka Digima opusu “Walking Through the Three Points” un augstu novērtētās igauņu skaņrades Tatjanas Kozlovas-Johannesas darbu “Longing for Darkness”.

Dominīks Digims ir viens no pamanāmākajiem lietuviešu jaunākās paaudzes komponistiem, ar savu mūziku vairākkārt izpelnījies ievērību un godalgas. Viņa darbu emocionālā palete raksturota kā “iekšupvērsta un pašrefleksīva”, Digima mūzika raisa “planējošas melanholijas” sajūtu, tajā satiekas caurspīdīgums un mērķtiecīga virzība. Dažos vārdos Digimasa mūziku varētu raksturot kā fotogrāfijā notvertu siltu garaini uz vēsa fona. Viņa skaņdarbos dažkārt satiekas koncertā radīta un iepriekš ierakstīta skaņa, dzīvā elektronika un videomāksla.

Tatjana Kozlova-Johannesa savā mūzikā “savāc iespaidīgu skaņu paleti – dažas no tām pārsteidzošas, dažas baisas, dažas satriecoši skaistas.” (bachtrack.com) Komponiste vairākkārt guvusi panākumus starptautiskajā komponistu konkursā Rostrum, viņas mūzika apbalvota jaunās mūzikas kursos Darmštatē, Tatjana sadarbojusies ar Klangforum Wien.

SEPTĪTAIS-NOSLĒGUMA KONCERTS - “THE DREAM STREAM”

31.03.2023. pl. 19.00, JVLMA Lielā zāle

Latvijas Radio Koris
diriģents Kaspars Putniņš

Ruta Paidere (1977)
Magnificat (pirmatskaņojums)

Santa Ratniece (1977)
Nakts gaisma

Krists Auznieks (1992)
Sensus

Mārtiņš Viļums (1974)
Lux aeterna

Merts Matis Lills (1975)
Dream Steam

Nomeda Valančūte (1961)
Der Regen auf Dünnen gläsernen Beinen

Rītis Mažulis (1961)
Canon solus

Festivāla lielais fināls ar liela mēroga interpretiem – šis būs Grammy balvas laureātu Latvijas Radio kora un diriģenta Kaspara Putniņa koncerts.

Mums būs iespēja pieredzēt jaundarbu, ko darinājusi skaņrades meistare Ruta Paidere - “Magnificat”.
Būs arī Mārtiņa Viļuma mūzika, kurā “dominē dzīves un pēcnāves, gremdēšanās sevī, radīšanas, metamorfožu un laika tēmas.” (SKANI) Kora lasījumā dzirdēsim viņa “Lux Aeterna”, kurā “dziļums, plašums, apcerīgums allaž skatīti caur pašiegremdes prizmu.” (SKANI)
Būs Nomedas Valančūtes “Lietus uz smalkām stikla kājām.” Viņas mūzikā, “smalkāk ielūkojoties, pamanām iekšējus pretstatus: atklātas emocijas, skaistuma noliegums, askētiskas struktūras, kristāliska skaidrība un daudzdimensionāla gleznainība.” (MIC) Koncertā ar skaņdarbu piedalīsies Rītis Mažulis, “viena no īpatnējākām Lietuviešu laikmetīgās mūzikas figūrām.” (MIC) Dzirdēsim viņa kompozīciju “Canon solus”, bet no igauņu skaņraža Merta Matisa Lilla, kura mūzikai raksturīga “poētiska aura un mitoloģiskas dziļstraumes,” (EMIC) šoreiz klausīsimies darbu “The Dream Stream” korim un elektronikai.

Komponista Krista Auznieka mūzika cildināta kā “pacilājoša... satriecoša... spīdoša” (San Francisco Classical Voice), tai piemīt “pārsteidzoša sarežģītība un skaistums.” (Broadwayworld). Dzirdēsim Krista darbu “Sensus”, kas nupat nominēts Lielajai mūzikas balvai kategorijā Gada jaundarbs.

PALDIES!